"Es negribēju dzīvot. Ja ne mani bērni... Morāli bija ļoti grūti, es divarpus gadus katru dienu ļoti raudāju," drūmāko laiku savā dzīvē atceras Nataļja Tretjakova. Slimības dēļ viņa zaudēja redzi vienā acī, bet pēc laika tas draudēja notikt arī ar otru aci. Viņai palīdzēja iespēja piedalīties kādu zāļu pētījumā, vienlaikus saņemot tās bez maksas. Zāles izrādījās efektīvas, Nataļja atguva spēju, kaut miglaini, ar vienu aci tomēr redzēt. Parādījās arī dzīvotgriba un iespēja strādāt. Tagad pētījums ir beidzies un zāles pieejamas tikai par maksu, tāpēc Nataļjai nepieciešami vairāk nekā 50 000 eiro gadā. Vienīgā iespēja neatgriezties situācijā, kur katra diena ir cīņa par izdzīvošanu, ir ziedotāju palīdzība.